Mākslīgais intelekts un cilvēcība – atslēga uz patiesi iekļaujošu darba vidi
Piektdien, 15. maijā, aizvadītajā diskusijā, kurā pie viena galda satikās uzņēmēji, nozares eksperti un darbinieki, tika aktualizēti divi šobrīd darba tirgū izšķiroši jautājumi – straujā mākslīgā intelekta (MI) ienākšana mūsu ikdienā un savstarpējās uzticēšanās veidošana darba attiecībās. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis: morālā panika ap tehnoloģiju attīstību ir norimusi, un nu ir laiks šos rīkus mērķtiecīgi izmantot, lai veidotu patiesi iekļaujošu un atbalstošu sabiedrību.
Tehnoloģijas kā sabiedrotais, nevis drauds
Mākslīgais intelekts arvien pārliecinošāk sevi piesaka nevis kā drauds darba vietām, bet gan kā spēcīgs sabiedrotais iekļaujošas vides veidošanā. Piemēram, nedzirdīgiem cilvēkiem, kuriem latviešu valoda bieži vien ir kā svešvaloda (dzimtā esot zīmju valodai), MI palīdz pārvarēt ikdienas komunikācijas barjeru, veidojot gramatiski precīzus tekstus un e-pastus. Tāpat tas kalpo kā ērts "tulks" sarežģītas terminoloģijas vienkāršošanā cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem vai kā noderīgs asistents tiem, kuriem ir redzes traucējumi. Arī pašiem darba devējiem un projektu vadītājiem mākslīgais intelekts var kļūt par vērtīgu padomdevēju, meklējot labākos risinājumus darba telpu un procesu pielāgošanai.
Vienlaikus eksperti brīdina par atsevišķiem riskiem. Tika uzsvērts, ka atsevišķi balss atskaņošanas rīki latviešu valodā vēl arvien ir nepilnīgi, un pārmērīga paļaušanās uz tehnoloģijām bez kritiskās domāšanas var novest pie nepatiesas informācijas pieņemšanas. Turklāt pastāv risks, ka MI var tikt izmantots, lai radītu maldīgu iespaidu par pretendenta prasmēm darba intervijās.
Pārvarēt bailes un stereotipus darba vidē
Tomēr jebkura tehnoloģija ir bezspēcīga, ja iztrūkst cilvēciskā faktora. Pasākuma otrā daļa iezīmēja to, ka fiziskās vides pielāgošana nereti ir vienkāršākais solis, kamēr patiesais un sarežģītākais izaicinājums ir atklāta komunikācija un stereotipu laušana.
Gan darba meklētājus, gan darba devējus bieži attur bailes no nezināmā. Lai šo plaisu mazinātu, diskusijā īpaši tika izcelta mentoru un starpnieku loma. Speciālists vai nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kurš palīdz darba ņēmējam sagatavoties, aizved uz pirmo tikšanos un sniedz atbalstu adaptācijas procesā, nereti ir izšķirošais faktors veiksmīgai un ilglaicīgai sadarbībai.
Kā norāda paši uzņēmēji, veiksmīgas iekļaušanas pamatā ir drosme dot iespēju un atklāta saruna. Īpaši novērtēta tiek spēja godīgi runāt par savām vajadzībām jau darba intervijā. Darba devējiem, savukārt, ir jābūt atvērtiem piedāvāt prakses vietas, atvērto durvju dienas vai iespēju darbu vienkārši izmēģināt. Vairāki pieredzes stāsti pasākumā apliecināja – sākotnēji daudz svarīgāka par perfektām profesionālajām iemaņām ir darbinieka iekšējā motivācija un cieņpilna, atbalstoša attieksme kolektīvā, jo tehniskās prasmes vienmēr var apgūt darba gaitā.
Vīzija par sabiedrību bez iedalījuma
Pasākuma izskaņā izkristalizējās spēcīga vīzija. Lai iekļaujoša darba vide nekļūtu tikai par tukšu mārketinga frāzi, ir nepieciešama plašāka izglītības sistēmas pretimnākšana, kas jauniešiem ar mācīšanās grūtībām ļautu koncentrēties uz praktiska aroda apguvi, nevis cīņu ar abstraktām akadēmiskām prasībām.
Pats galvenais mērķis ir veidot sabiedrību, kurā mēs beidzam dalīt cilvēkus "parastajos" un "cilvēkos ar īpašām vajadzībām". Ikkatram sabiedrības loceklim ir savas unikālas vajadzības. Nākotnē vides vai darba procesa pielāgošanai jākļūst par tikpat dabisku un pašsaprotamu ikdienas normu kā brilles uzlikšana pirms grāmatas lasīšanas. Tikai caur atvērtību, izglītošanos un tehnoloģiju sniegto atbalstu mēs spēsim pilnvērtīgi izmantot to potenciālu, ko var sniegt ikviens darbinieks.